Финно-угры и балты в эпоху средневековья - Валентин Васильевич Седов

Völker in Russland. — Mémoires de l’Akadémie Impériale de Sciences de St.-Petersbourg. VI-me série, 1–3. St.-Peterburg.

Sjögren A.J., 1833. Über die finnische Bevölkerung der St.-Petersburgischen Gouvernements und den Urspung des Names Ingermanlands. St.-Petersburg.

Sjögren A., 1858. Über die Wohnsitze und Verhältnisse der Jatwägen. St.-Petersburg.

Sjögren A.J., 1861. Über die finnische Bevölkerung des St.-Petersburgischen Gouvernements und den Ursprung des Namens Ingermannland, Bd. 1. St.-Petersburg.

Skruzitis M., 1889. Šeli, Kurzemes augšgala senči. Rīgā.

Slava M., 1961. Latviešu zemnieku kreklu tipi (18 gs. beigās — 19. gs. pirmajā pusē). — AE, III.

Stankus J., 1970a. Geležies dirbinių gamybos Lietuvoje V–VIII amžiais technologija. — MAD, 3.

Stankus J., 1970b. Geležinių irankių gamybos technologija Lietuvoje IX–XIII amžiais. — MAD, 1.

Stankus J., 1978. Juodoji metalurgija. — In: Lietuvių materialiné kultūra IX–XIII amžiuje, I. Vilnius.

Stepinš P., 1939. Senkapi «Liepu kalnā» Rubas pag. Rūsišos-Debešos, Jelgavas apriņki. — SM, 1.

Stepinš P., 1967. Durbes kauja. Rīgā.

Strandberg R., 1938. Les broches d’argent caréliennes en forme de fer à cheval et leurs ornaments. — ESA, XII.

Stubavs A., 1957. Amatnicība 6. — 8. gs. pēc archeoloģiskiem atradumiem Kentes pilskalnā un apmetnē. — AE, 1.

Stubavs A., 1962. Arheoloģiskie izrakumi Koknesē 1961. gadā. — RT, 1961.

Stubavs A., 1963. Arheoloģiskie izrakumi Koknesē 1962. gadā. — RT, 1962.

Stubavs A., 1964. Arheoloģiskie izrakumi Koknesē 1963. gadā. — RT, 1963.

Stubavs A., 1965. Arheoloģiskie izrakumi Koknesē 1964 gadā. — RT, 1964.

Stubavs A., 1966. Arheoloģiskie izrakumi Kokneses pilskalnā 1965. gadā. — RT, 1965.

Stubavs A., 1967. Arheoloģiskie izrakumi Koknesē 1966. gadā. — RT, 1966.

Stubavs A., 1968. Arheoloģiskie izrakumi Salaspilī. — RT, 1967.

Stubavs A., 1969. Arheoloģiskie izrakumi Salaspilī 1968. gadā. — RT, 1968.

Stubavs A., 1970. Arheoloģiskie izrakumi Salaspilī 1969. gadā. — RT, 1969.

Stubavs A., 1971. Arheoloģiskie izrakumi Salaspils pils vietā 1970. gadā. — RT, 1970.

Stubavs A., 1972. Salaspils arheoloģiskās ekspedīcijas 1971. gadā darba rezultāti. — Mat. 1971.

Stubavs A., 1973. Izrakumi Salaspils Zviedru skanstē 1972. gadā. — Mat. 1972.

Stubavs A., 1974a. Par Latvijas pilskalnu tipoloģiju un klasifikāciju. AE. XI.

Stubavs A., 1974b. Salaspils arheoloģiskās ekspedīcijas 1973. gadā darba rezultāti. — Mat. 1973.

Stubavs A., 1974c. Salaspils Zviedru skanstes periodi un to hronoloģija. — Mat. 1973.

Stubavs A., 1975. Izrakumi Salaspilī 1974. gadā. — Mat. 1974.

Stubavs A., 1976a. Izrakumi pēdējā sezona Salaspilī. — Mat. 1975.

Stubavs A., 1976b. Kentes pilskalns un apmetné. Rīgā.

Stubavs A., 1977. Arheoloģiskie izrakumi Stupelu apmetné 1976. gadā. — Mat. 1976.

Stubavs A., 1978. Izrakumi Stupelu pilskalnā un senpilsētā 1977. gadā. — Mat. 1977.

Stubavs A., 1979a. Izrakumi Krigānu ezersalas apmetné 1978. gadā. — Mat. 1978.

Stubavs A., 1979b. Stupelu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1978. gadā. — Mat. 1978.

Stubavs A., 1980a. Arheoloģiskie pētījumi Ritē (1976–1979 g.). — Mat. 1979.

Stubavs A., 1980b. Krigānu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1979, gadā. — Mat. 1979.

Svabe A., 1936. Jersikas karalvalts. — Senatne un māksla, I. Rīgā.

Szukiewicz W., 1899. Kurhany kamienne. — Swiatowit, I. Warszawa.

Szukiewicz W., 1900. Kurhany ciałopałne w Pomusiu. — Swiatowit, II. Warszawa.

Szukiewicz W., 1902. Kurhany kamienne w pow. Lidzkim (gub. Wileńska). — Swiatowit, IV. Warszawa.

Szukiewicz W., 1910a. Kurhany ciałopałne przy wsi Versoce w powiecie Lidzkim, gubernii Wileńskiej. — MKAAE, X.

Szukiewicz W., 1910b. Poszukiwania archeologiczne w pow. Lidzkim, gub. Wileńskiej. — MKAAE, X.

Szukiewicz W., 1911. Cmentarzysko szkieletowe w Sałaspiciszkach. — MKAAE, XI.

Szukiewicz W., 1914. Kurhany ciałopałne w Bogatej, Mickuńcach i Wersoczce. — MKAAE, XIII.

Šnore E., 1933. Izrakumi Slates sila uzkalniņu kapas 1927. gadā. — In: Piemineklu valdes materiālu krājumi. Arhaioloģijas raksti, 1, Rīgā.

Šnore E., 1935. Lībji. — In: Latviešu konversācijas vārdnica, XII. Rīgā.

Šnore E., 1936. «Kara kapi» Mērdzenes pag. Dzērvju ciemā. — Senatne un Maksla. 2. Rīgā.

Šnore E., 1937. Izrakumi Sabiles «Krievu kapos». — Vēstures atziņas un tēlojumi. Rīgā.

Šnore E., 1939. Dignājas pilskalns (Iss pārskats par 1939. gadā izrakumiem). — SM, 4.

Šnore E., 1957. Asotes pilskalna krāsnis. — AE, I.

Šnore E., 1961. 1960. gadā arheoloģiskā ekspedīcija Daugavas kreisajā krastā. — RT, 1960.

Šnore E., 1962. Izrakumi Lejasdopelu arheoloģiskā kompleksā. — RT, 1961.

Šnore E., 1963. Sēlu I ekspedīcijas darbs 1962. gadā vasarā. — RT, 1962.

Šnore E., 1967. Doles Vampeniešu kapulauki. — RT, 1966.

Šnore E., 1968. Doles Vampeniešu 1967. gadā ekspedīcija. — RT, 1967.

Šnore E., 1969. Vampeniešu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1963. gadā. — RT, 1968.

Šnore E., 1970. Vampeniešu-Raušu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1969. gadā. — RT, 1969.

Šnore E., 1972. Doles Vampeniešu 1971. gadā arheoloģiskās ekspedīcijas guvumi. — Mat. 1971.

Šnore E., 1973. Vampeniešu-Raušu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1972. gadā. — Mat. 1972.

Šnore E., 1974. Rausu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1973. gadā. — Mat. 1973.

Šnore E., 1975. Arheoloģiskie izrakumi Doles Vampeniešu I kapulauka. — Mat. 1974.

Šnore E., 1978. Arheoloģiskie izrakumi Betelu kapulaukā Augšzemē 1977. gadā. — Mat. 1977.

Šnore E., 1979. Arheoloģiskās ekspedīcijas darbs Augšzemē 1978. gadā. Mat., 1978.

Šnore E., 1980. Ratulānu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1979. gadā. — Mat. 1979.

Šnore E., 1982. Izrakumi Ķuncu kapulaukā. — Mat., 1980/81.

Šnore E., Zariņa A., 1980. Senā Sēlpils. Rīgā.

Šnore R., 1929. Izrakumi Dobeles padasta Ošu senkapos 1926. gadā. — Rigas Latviešu biedrības Zinībukomisījas Rakstu Krājumis, 19. Rīgā.

Šnore R., 1930. Dzels leikmeta latviešu rotas adatas. — In: Latviešu aizvēslures materiāli, 1. Rīgā.

Šnore R., 1936. Latvijas aizvēslures. 1. Agrais un vidējais dzelzs leikmets (I–VIII gs. péc. Kr.). — Congressus Secundus archaeologorum Balticorum Rigae, 2. Rīgā.

Štokmanis A., 1926. Vecākā dzelzs leikmeta uzkalninu kapi pie Boku mājām Jekābpils